Šogad pārāk bieži esmu iegriezies ātro ēstuvju visātrākajā ēstuvē. Mans ''reizi gadā jau var atļauties'' ir pieņēmies apmēros. Neder, Neder. Bet man patīk mana spēja kontrolēt notikumu gaitu. Bars zviedzošu skuķeņu tā sāka krist uz nerviem, ka manam biedram ar ko šēroju galdiņu sākās turpat vai migrēna. Es protams sāku raidīt neapmierinātu skatienu pārāk skaļā galdiņa virzienā. Ilgi nebija jāgaida līdz ieradās apsargs un pateica pāris skarbus vārdus, kas lika celkām notīties. Varējām turpināt baudīt intelektuālas sarunas normālā balss tonī pie spraita glāzes.

Es jums teicu, ka Ziemassvētki ir pārāk depresīvs laiks?