Kad esmu priecīgs, vairāk kā apmierināts, es izklausos pēc pajoliņa un tas ir dvēseles stāvoklis, kad man labāk muti nevērt vaļā, kur nu vēl dokumentēt savas sajūtas.
Labāk palikt pie tā, ka viņš ir cinisks, absurds un reizēm arī vientuļš.