Agrs pamodiens, jau astoņos biju augšā. Vakar bij sāpīte, tāpēc neko vairāk nevēlējos, kā doties gulēt, aizmigt un nejust. Te nu es esmu ,vārtos pa gultu ar /joprojām/ sapampušu [sāpīgu] vaigu. Ārā aiz loga smuka saulīte, bet man jānīkst četrās sienās. Labi, nav ko gausties, sadzīs taču vai ne? vienmēr iedomājos, ka varbūt kādam ir sliktāk, a es te īdu par sūdiem.

Skatos uz banānu pāri istabai. smuks, dzeltens, garšīgs - varētu iemocīt vēderā.
Izlietne virtuvē atraugājās.