No rīta varbūt nejutos īsti omā, lai kaut kur dotos, bet cik labi, ka nepadevos nomāktībai un devos vien ceļā. Kad mani pabrīdināja, ka līdzi jāņem mājas apģērbs es jau nobijos, what the hell ;D Bet tad es sapratu. 7 kaķi un liels Šreks nav joka lieta. Kad man pie kājām bija 7 melni kaķi, es sapratu, ka droši varētu dzīvot tikai ar tiem.
Tie varbūt nebija paši labākie apstākļi, bet es to pilnīgi kā neredzēju. Ja var rast mājīguma sajūtu, tad .. I don't care. Sauļojos uz balkona, nosēdinājām savas pusdienas un garšīgo pudiņu saldajā, nokūpinot pa smēķim. Miegs uznāca pamatīgs, bet aizgaiņājām to ar labu devu šokolādes. Pa seju jau man nevajadzēja izsmērēt, bet.. ok, revenge. Piedots.
Kārtis+ zīdaiņu māksla un varējām pieslēgties kino. Trāpījās romantiskais gabals, kurš tika komentēts apakšā, pārvēršot to par komēdiju.
Es nezinu, ko es darīšu doom metal koncertā, jo man  nav skaidrs kā kaut ko tādu var klausīties. Un par savu atklātību, izpelnījos 5 minūšu fuck off. ekh *smirk*
Laiks ātri paskrēja un attapos jau 8 vakarā. Labi, ka pieturā satiku Bohēmiķi, ceļš mājup nevilkās mūžību un aizsākās runas par dzīves vietas meklējumiem tuvāk centram. Yeah. That would be great.