Vajag sešus gadus, lai kļūtu par psihologu, bet visu atlikušo mūžu - lai atkal kļūtu par cilvēku. Atšķirība starp psihologu un parastu cilvēku ir tā, ka parasts cilvēks iekāpj mēslos, un neko nenojauzdams, cilpo tālāk, bet psihologs - apzinoties, kas noticis, iet un šķendējas: vot bļin, mēslos iekāpu! Vārdu sakot - psihologa zināšanas nekādā gadījumā nepalīdz dzīvot laimīgi.