Šodien es jūtos kaut nedaudz kā cilvēks. Varbūt tiešām tas bija kaut kāds pirms ekša sindroms. But then again, kad nonācu pie pārsprieduma daļas, vēlējos kaut tas necilvēciskums manī saglabātos līdz beigām, jo tuvojoties finišam, mans izteikšanās veids jau sāka izklausīties pēc maza bērna šļupstiem. Es teiktu pathetic. Hideous.

Laikam jāsāk atbrīvoties no skolas grāmatām un liekās makulatūras. Wow, man atbrīvosies pāris plaukti. Lieliski.