Šādā veidā humors atklāj ego pašapmānus. Tādējādi humors padara skaidrus alternatīvos redzes viedokļus un iespējas, un atbrīvo. Klīniski tas saistīts ar veselības uzlabošu un pat ilgmūžību. Humoristi dzīvo ilgi un bauda vispārējo mīlestību. Humors atklāj cilvēka apspiestos psihes aspektus, tos var noteikt un atzīt, bet pēc tam pārvarēt, atklājot to kļūdainību. Nav vērts aizsargāt cilvēciskās vājības, ja tās ir atzītas un pieņemtas. Patiesa garīga apzināšanās rodas pie būtības atzīšanas.
Izcilie humoristi bauda vispārējo mīlestību, pateicoties savai spējai pieņemt un pasmieties par cilvēciskajām vājībām, kas atklāj analoģisku klausītāju spēju. Humoram ir terapeitiska iedarbība, tas veicina cilvēcisku tuvību un līdzcietību. Mazina iekšējās sāpes, kaunu un vainas sajūtu, paverot ceļu citām iespējām. Psiholoģiska noliegšana notiek vainas sajūtas dēļ, un, kad tā mīkstinās, pirmajā plānā uzrodas iekšējais godīgums. Humors ir pretinde emocionālajai/psiholoģiskajai/garīgajai nabadzībai, tās zemiskuma, pazemošanas tieksmei un augstsirdības trūkumam.
Ar humora sajūtu, tas kas iepriekš tika uzskatīts par neiespējamu, kļūst atvērts pieņemšanai, atzīšanai un pārvarēšanai. Humors veicina iekšējo godīgumu. Ego pats par sevi nepazīst ne humoru, ne smaidu.
Galvenais humora nolūks patiesībā ir visai nopietns un saistīts ar atbrīvošanos no ilūzijām, bailēm, naida un vainas sajūtas. Tas atklāj ego, neļaujot tam ieņemt dominējošo pozīciju. Tas ved no zemāka ''es'' uz Augstāko ''Es''. ''
/ David R. Hawkins - 'Taka' vasara 2019/II/