Piedzimstam mēs neskarti, tīri, forši bērni. Tas, kas liek pieaugt, sastingt un nosmacē bērnību ir ģimene, vecāki un vide, kurā šī bērnība jāpavada.
Iekšējais bērns nemirst. Viņš ir. Tikai nesamīlēts un dziļi noslēpies zem it kā pieauguša cilvēka maskas. Agrie pieaugušie, patiesībā ir visbērnišķīgākie un neadekvātākie veidojot attiecības ar citiem. Darbs ar psihologu un nekad nav par vēlu izdzīvot bērnību. Veselīgi.