Nakts bija trauksmaina. Izdevās vismaz līdz kādiem pus 3 palasīt. Līdz ko aizmigu tā baisas bildes. Atjēdzos vietā, kur čūskas ielenkušas. Pēkšņi piefiksēju, ka viena pavisam maza ap roku aptinusies. Tik pretīgi dzīva sajūta. Es jūtu kā tā lokās un žņaudz plaukstas locītavu. Ar pūlēm to nokratu nost, bet saudzīgi, pieskatot tās galvu, jo nezinu vai kož. Sapratu, ka jāpamostas, bet nespēju. Līdz ar to bilde raustās un es tai līdzi. Kā sabojājusies kino lente. Ļoti dīvainas sajūtas. Bet izdevās atgriezties.
Nākamajā 'filmā' sūdi. Izrādās salvete, ko paceļu ir sūdaina. Kaut kur pamanījos arī izmīcīties pa tiem.
Toties mostos ar putnu treļļiem, kas ieplūst pa pavērto logu. Dzerot tēju, skatos, ka balkona izmērs atļauj izritināt jogas paklāju. Kamēr pīles risina ģimenes drāmu tuvējā upē, es nododu sveicienu Saulei un iesmaržoju zem balkona ziedošos ceriņus.
Pretī Gaismai.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
