Tāpat kā sabiedriskā transporta šoferis pus 7 no rīta nejēdza bez bubināšanas un taisnošanās paskaidrot, ka ir notikušas izmaiņas kopš 1. maija cenās, tā arī vietējā pasta darbiniece bez riešanas UN atkal, mistikas sevis attaisnošanas un draudiem ar notāriem ( nesaskatīju vajadzību, absolūta liekvārdība) nejēdz paskaidrot situāciju.

Sērga kaut kāda šī nelaipnā, aizkaitināta, all the way grumpy attieksme. Brokastis vajag ēst, mīļie, un pameditēt 10min. Tas nozīmē celties agrāk, nevis izlekt no gultas, ieliet kafiju, kuru jau gudrais čaiņiks uz taimera uzvārīja pirms esi piecēlies, un testies no mājas ārā vēl pļumpējot pa ceļam. Tāpēc nē, es atsakos SAprast.

Nākošreiz pa vidu visam emocionālajam stāstījumam, sadzirdot galveno ko man vajag, vienkārši pateikšu "paldies" , pagriezīšos un aiziešu.
Laiks ir drausmīgi dārgs.



*Ne velti Endž, Tu teici, ka nedēļas laikā uz veikalu vairs nevēlējies šeit iet.