Ir sveši cilvēki un tikšanās. Un tad ir draugi un tuvākie. Vai man par kaut ko ilgi šeit jādomā? Nu, ne tak.
Varētu padomāt, ka Merkurs nezina ko iesākt ar visu šo Neptūnismu un Zivismu, tāpēc apjucis rauj uz to otru pasauli. Netveramo. Plūstošo. Uz Lielo, kopīgo Mīlestības peldi. ''Kā vēl man izteikties vai transportēt Tevi kaut kur? Še bezgalīgo mīlestību starpgalaktiku ekspresī.''
Šonakt kaut kur piedzima jauna dzīvība. Bērna, zieda vai maza teliņa veidolā, nav būtiski. Nāve atnesa dzīvību.
You tought me the courage of stars before you left.
How light carries on endlessly, even after death.
With shortness of breath, you explained the infinite.
How rare and beautiful it is to even exist.
Un, ja nu tāpēc Visums izplešas. Ar katru reizi..
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}