Šito parasti uzdzied manī dzīvojošais biotops. Tas tā kā kaut kāds Karaļa Lauvas intro. Iekšējās nacionalitātes himna. Putni, tarakāni, senilitāti simbolizējošie dinozauri, uz atpūtu velkošie sliņķi, bremžu pārvaldnieki bruņurupuči, pa kādam pozitīvajam tēlam jau arī ir, nu tur kāds iekšējais lauva ierēcas spēkā, hiēnas pilns kad nozviegties gribas, empātiski ziloņi, ja asaru vajag izspiest, mītiski vienradži ir pievienojušies baram, piedod dzīvē maģisko piesitienu. Nu tad visi satiekas, nodzied himnu un tad izklīst savās darīšanās. 

Vai es viņus vadu, vai viņi mani..nu kā sanāk. Kā sanāk.