kā tuvošanās ledū kaltam ziemas stiklam atskurbumu nes
tā arī visas dvēseles kas palikušas krūtīs noraisās no "es"
uz mazu brīdi tīra nebūtība ienāk patrīties gar esmi
Kā mincis kuram vajag glāsta - siltas plaukstas smaržu nolaupa
un ūsas noskurina: es te pagaidīšu
Jā, pagaidīsi. visums
liels un tev bez viņa
salst
/Māris Salējs "Tuvošanās"/
Invictus - Komentāri
Mysterium tremendum et fascinans
Nestandarts (
heishy) wrote 25. Decembris 2018, 11:45
*heart