''[..] Es gribu šajos ierakumos palikt līdz galam. Jo tur - laukā - notiek karš. Es to redzu. Es to dzirdu. Cilvēki ievaino viens otru. Krīt, mirst un ceļas no jauna. Ievaino vai tiec ievainots. Nonāvē vai tiec nonāvēts. Karš ir piemērots mazajiem cilvēkiem. Jo viņiem ir grūti trāpīt. Bet es atsakos piedalīties. Un varbūt tur, laukā, kāds izdzīvos. Manā vietā. Zināt, ko es gribētu? Es gribētu lai viņš kļūst par labāko draugu. Par gaismu. Un, ja pastāv kaut miljardā daļiņa iespējas, ka tā var notikt, man tas ir jādara. Man jāpaliek te. Dzirdat? Es palieku savos ierakumos. Jo tur laukā notiek karš. Bet tam esmu pārāk liels.''

/'Kalendārs mani sauc' - Andris Kalnozols/