Atnāca arī pie manis.. Beznosacījums un esības mīla. Tās kaijas. Tās raud pēc vēja. Viņas pieder vējam. Un šķiet, ka tās kliedz tikai karstās, bezvēja dienās, kad Saule dedzina spārnus...
Vējš gan.
Tas nepieder nevienam.



Ir cilvēki, kuriem patīk uz sevi izsaukt sāpes un pārdzīvojumus. Tā ir vienīgā iespēja sajusties dzīvam. Saplosot sevi driskās. Nodīrājot jēlu.
"Ko Tu darīsi ar meiteni, ja viņa atteiksies būt dzīva?"