Reāli sāku bažīties par tiem šampīšiem klēpī, kurus dāsni apspīd saule un izkrata Latvijas kvalitatīvais ceļa segums.
Apžļākties ar lipīgu burbuļklīsteri un dabūt fingāli nebūtu tas nedēļas nogales skaistākais uznāciens.

Atcerējos, ka šorīt ejot uz darbu uz zemes ieraudzīju bukletu, kuru rotāja zoba anatomiskais attēls šķērsgriezumā. Vēl šobrīd nespēju rast šai kosmiskajai vēstij pamatojumu, kā vienkāršu - jā, ir tā. eeend?

Nākošais ir ļoti daudz putnu spalvu pa ceļam jau labu laiku. Par dūjām gribas saukt tikai baltos baložus, kurus kā reiz pārītī nācās redzēt. Pa starpu pelēcībai, tas tomēr ir vērā ņemams izcēlums. Īsta poēzija.
Kaķim no jūras atvedu gulbju un kaiju spalvas sasietas buntītē. Viņam patīk. Parādīju un vaicāju - nu, kur lidosim?