Mežrozīte ir vilktrīceklis. Kāpēc? Iedomā, kad vilks ieskrien mežrozītes krūmā, kas par kaucienu sanāk. No tā mežrozītes arī tiek dēvētas par vilktrīcekli.
Vilks bīstas mežrozītes.

Pēc atvaļinājuma stadija. Kas man tagad jādara? A, kur man rīt jābūt? Jāpalūdz kolēģiem, lai atsūta precīzu adresi, ir piemirsusies citādi.
Kā lai no tādas burvības vispār pamostas.. Maģiski skati piedzīvoti. Un paņemti līdzi kabatā līdz nākošajai reizei, kas ir pēc nepilna mēneša.
Biku jāpašiverē, lai atkal saceltu pekas gaisā un pārtiktu no jūras vien. Šoreiz gan mēģinot noķert nāras vai pļavu fejas, kas kalpotu kā mūzas.

Gribēju un dabūju. Jūrā izplunčājāmies, pirtī nomazgājāmies, stāstos pie ugunskura jaunus cilvēkus iepazinām un ar nestandarta jūras puķu zirņu vainagu galvā spēkus sasmēlos.
Šodien gan pa ilgu iemigu pie ūdens un vakars ir sarkanīgos vēža toņos.

Likteņa plīvuros ietīta vieta. Tikpat viegli un maigi pagaidām pieskaras, kā tas šī rīta vējš, kas dzenāja sauli prom no manas ādas.