Vakar vecvecākus nebrīdinot atbraucām ciemos. Surprīze.
Šodien Rīta kafija uz terases, tālumā klaigā dzērves un tepat malkas pagales krīt viena pēc otras. Opis piesēž atpūsties un ievilkt elpu.
Virtuvē top dzimšanas dienas kūka. Daudz laimes, tēt.

Brought back memories no laikiem, kad saulespuķu sēklas bija kā pamatbarība.
Uzpildīt kabatas ar tām un doties laukā. Blandoties pa rajonu, atstāt aiz sevis noslēpumainas čupiņas ar izlobītām 'semučkām'.

Tepat pa lauku brienot un no sirds spļaudoties, noķēru pilnīgu laimes sajūtu. Uzrāpties mednieku novērošanas postenī un atstāt "čupiņu" (izlobītu sēklu, protams). Kas to būtu domājis, ka tieši šis process manī kaut ko kustina. Bet kustina, un to nevar noliegt.
Those little things

Domāju, nu tik rīšu džanku skatoties GOT, beigās pierijos jau lekcijas klausoties.


Kačīts godīgs esot viens pats mājās. Pūpolvāze stāv kā stāvējusi. Atsāka tos bakstīt tikai tagad, kad ir kas skatās un aizrāda. Un protams, neņemt paurī, ka tu tur auro.