Vakar sabiju Galerija Birkenfelds Čārlzs Bukowskis ''pirmie simts''. Ulvis Alberts ar turpat, te latviski, te angliski (pārsvarā) sirsnīgi čalo ar viesiem par mūziku, kamēr fonā skan Bob Dylan. Apkārt leģendārās viņa fotogrāfijas kopā ar ievērojamiem cilvēkiem. Un te viena - Bukowska īrētā dzīvokļa draņķīgajā virtuvē - kopā ar pašu vārdu virtuozu. Skaisti.
Vakara rīkotājiem izdevās uzburt to Los Andželosas tveici. Man bija aizdomas, ka drosmīgajiem fragmentu lasītājiem no Bukovska darbiem, tikts dāvāta vakara nagla - niecīgā skaitā tiražētais Ulvja Alberta plakāts ar Bukowski.
Bukowski jau nevar lasīt vai klausīties skaidrā prātā. Tāpēc klausītāji salej sev pilnas glāzes, ja varētu visi arī kā viens aizpīpētu.
Trinos, dzeru vīnu un saprotu, ka man somā ir Bukowska ''Monkingbird wish me luck'' izdevums. Ietu un lasītu, bet kā mans +1 paziņoja blakus ''Pasaulē nav tik daudz alkohola'' . Man nekas cits neatliek kā piekrist. Bet millionaires rindas būtu sulīgas.
Pēc svinīgās daļas turpinām baudīt atmosfēru un redzam, ka ir iespēja gan nopirkt plakātu, gan Ulvja Alberta foto grāmatu un tas viss ar autogrāfu. Johaidī, cenas ir smieklīgas! Nevar aiziet tukšām rokām.
Priecājos par savu līdznācēju, kas nolemj grāmatu paņemt. Cilvēks pēc visiem sirds dēstiem šo ir nopelnījis. Tas būs lielisks ieguldījums viņas foto meistarībā. Pēcāk jau pie 4 glāzes vīna aizgāja aprunāties ar pašu Albertu un saņemt ieteikumus, konstruktīvu kritiku turpmākajiem foto darbiem. Tikmēr es cītīgi noēdu visus riekstiņus, tukšoju savu glāzi un tripoju pie gleznas ''Venēras dzimšana baseinā'' . Nosaukumu tai izdomāju es.
Ar smagu, tikai 500 eksemplāros tiražēto grāmatu (mums rokās 403. izdevums) izgājām rozīgajā pavasarī. Tur sagaidīja rietoša saule un liela Mēness ripa. Tāds pilns un svarīgs.
you
no faces
no faces
at all
laughting at nothing -
let me tell you
I have drunk in skidrow rooms with
imbecile winos
whos cause was better
whos eyes still held some light
whose voices retained some sensibility,
and when the morning came
we were sick but not ill,
poor but not deluded,
and we stretched in our beds and rose
in the late afternoons
like millionaires.
trokšņi: Bob Dylan - Idiot Wind
What the fuck you were thinking?
