Šis vilnis nosaka, ka nekāda vidusceļa patiesībā nemaz nav. Nevar būt kaut kas pa vidu starp labi vai slikti. Viss ir viennozīmīgi. Šīs pasaules spēle nevar notikt, ja nav divu pretinieku, ja nav divu komandu. Vidū nekā nav – ir tukšums. Tukšums, kurā ienāk vārds, lai radītu pasauli un ienestu svārstības – balts-melns, labs-slikts. Tā ir kustība, kas ienes skaidrību, lai arī kādi noslēpumi un pārsteigumi šajā vilnī nāktu gaismā, tie visi pakļausies šiem skaidrajiem likumiem. Nepieņemtie lēmumi mūs tirdīs un nāks pie mums, lai novelkam skaidras robežas, lai beidzot aizveram durvis, kuru virzienā sen vairs neskatāmies, lai beidzot nosauktu sevi vārdā, lai apliecinātu to, kas esam, lai arī tas mūsos radīs sajūtu, ka esam pazaudējuši daļu no savas vērtības, mēs nonāksim līdz tam, kādēļ esam radīti, nenododot savas sirds vilkmi, savu iekšējo patiesību.

/maiji.zabre.lv/

Apmierināju savas ilgas pēc dabas Ieriķos. Negaidīju, ka būs tik skaisti. Un kaut ko negaidīt, ir fantastiski. Tā Tu dod atļauju ienākt brīnumiem. Un viņi patiešām tad arī nāk. Pārliecinos par šo ļoti labi zināmo patiesību atkal un atkal. Daudz kas piemirstas. Tāpēc laiku pa laikam vajag ''novilkt pilsētu no sevis nost'' , kā teiktu dzejniece I. Pizāne.