Tad kad jau puslīdz pierasts un naktī tiešām var atslēgties un gulēt.. Ir sešos no rīta jāpalien zem gultas un vienkārši jāskrāpē tā. Pusstundu no vietas.

Šodien varbūt jāizbāž laukā deguns līdz darbam, ko ne.
Civilizācijā un tā.

Te visu laiku ir zaibisais vējš. Ne ar ko citu man šis nostūris neasociēsies, ja tuvākajās dienās laiks neuzlabosies. Īsti pat tā saule neglāba.
Vispār laikam sniegu jāiet šķūrēt...

Sniega vietā miegu pašķūrēju. Tradicionāli - izdzēru kafiju un aizgāju gulēt.

Ok. Svētkus jau nu mācēšu sev radīt.
Iekurināju sveces. Ietērpos Hefnerā, Ieslēdzu fonā džeziņu, ielēju vīnu un sagriezu siera plati.
''Bērni'' tikai uzkaujas ik pa brīdim un rada spalvu bumbiņas, ko man uzlasīt vēlāk.



Pa šīm dienām Ego un ambīcijas būs uzpampušas.
Droši vien jau labi ka tā.
Tāpēc ka es varu pateikt, ka this is it. Un ne mazāk.

Var just, ka Mēness pie Dvīņiem aizstaigājis.
''Pļūtīt'' visu laiku gribas par šo un to, it neko.