Trijos naktī mostos no tā, ka kājas pierautas pie ausīm. Kāpēc? Jo kaķītis izgūlies un atbalstījis galvu man pret dibenu.
Kādu stundu noknosījos, lai neiztraucētu kaķīti. Pie viena mugura jūtīga kopš spaidīšanas, klapēšanas un krakšķināšanas.
Labi, ka kaķītim nav programma 3naktī - it's hujārīt pa māju time.

Katra tikšanās kaut ko nozīmē. Ar kādu uz piecām minūtēm, ar kādu – uz visu dzīvi. Viss tikai dēļ mirkļiem, kas veido bezgalību.
/Aleksandrs Fjodorovs/

Es neko citu nedzirdu kā tikai to, kas kuram sāp un kurš ir slims, kurš cīnās par dzīvību, kurš aprūpes grožos līdz ausīm...
Tā vien liekas, ka lazaretē dzīvojam.

"Nav kontakta, nav problēmu"

Tā. Vot.