Invictus - 20. Janvāris 2019

20 Janvāris 2019 @ 12:51

Ouh, iekšējā sēne sāk ar mani runāt un tās 4h stundas, kas tikai gulētas. Ivo Puriņš rādās var izpalikt.
Kaut mājās ir draugs kafijas un citu labumu pagatavotājs, kas šādiem gadījumiem man espresso varētu uzjaukt, tomēr negribas sevi ar to kofeīnu mocīt.

What the fuck you were thinking?

20 Janvāris 2019 @ 13:41

- Es nezinu, varbūt tev vienkārši savā dzīvē derētu pie kaut kā pieturēties līdz galam, nevis vienmēr atkal doties tālāk.
- Es zināju, ka tu tā teiksi. Bet nav jau jēga tā dzīvot. Viss aiziet tik ātri un neko no tā nav iespējams paturēt. Ir iespējams vienīgi būt.

What the fuck you were thinking?

20 Janvāris 2019 @ 17:36

Dzīve nav vienādojums, kas summējas nullē. Tā nevienam neko nav parādā, un lietas notiek tā, kā tās notiek. Reizēm taisnīgi un tad viss iegūst jēgu, bet reizēm tik netaisni, ka sāc par itin visu šaubīties. Es noņēmu liktenim masku no sejas un atradu zem tās tikai nejaušību.

What the fuck you were thinking?

20 Janvāris 2019 @ 21:03

No visām dienām, kad aizvelcies vakarā uz pakomātu, sals kniebj degunā, priecīgs veikt un aktivizēt savu Revolut ..izmet error. Kas par na-!
Bubinādams iemet aci ņūzfīdā un secini, ka app sistēma feilo ŠODIEN. Really?!

Grumpy eskimoss ar sarkaniem vaigiem, kombinzonenēm švīkstot un paciņu sakniebis dūraiņos, šļūc atpakaļ mājās.

Gaišs ārā gan. Baigais lākturis pie debesīm.

What the fuck you were thinking?

20 Janvāris 2019 @ 22:11

Izskriet cauri kādai tumsonīgākai filmai, kā piemēram ''Venom'', šodien labi iederējās.

We keep pretending there's nothing wrong

Playing parts in the tragic comedy

This venom's killing us and we won't make it out alive

Un beigu galā, katram sevī sadraudzēties arī ar Tumsu. Tāpēc ka Gaisma bez Tumsas nepastāv vise versa.

Nu, kā filmā. Venoms neglīts, bet beigās tāds tīri jauks.

trokšņi: Disturbed - Venom

izteicās | What the fuck you were thinking?

20 Janvāris 2019 @ 23:58

''Mēs cilvēki šeit lejā esam pamesti savā vaļā. Un kas gan tā būtu par pasauli, kur ikviena lūgšana tiktu uzklausīta un mēs skaidri zinātu, ka viss turpinās arī pēc nāves? Kāpēc tad mums vispār būtu vajadzīga dzīve - mēs jau dzīvotu paradīzē. Vai zināt tādu parunu: iedod vīram zivi, un pabarosi viņu vienu dienu, iemāci viņam ķert zivis, un būsi pabarojis uz visu mūžu? Un tieši tāpat tas funkcionē arī šeit. Dievs vēlas, lai mēs mācāmies parūpēties paši par sevi. Viņš nedod mums zivi un neuzklausa visas mūsu lūgšanas, taču viņš mūs dzird un vēro, kā mēs šeit lejā ar visu tiekam galā, ar slimībām, netaisnīgumu, nāvi un ciešanām.

Dzīve ir dota tādēļ, lai mācītos zvejot. ''

What the fuck you were thinking?