Vakar nākot mājās vēlā rudens vakarā, kad viss apklusis, ir tumšs un kapos redz degam sveču rindas.. attapos "šeit un tagad" brīdī. Vējš sacēla lapu virpuli ap mani sak' "Apstājies. Skaties!". Apstājos. Pasmaidīju un pateicos par bezgalības maigo glāstu.
Liekas, nu kas tur tik īpašs.. Bet to jau nevar izstāstīt.

Un tie mirkļi ir tik īsi.
I.Ziedonim vienmēr ir bijusi taisnība.
Bet tas ir Viss.
Tas lielais Viss.

Tur jau Viņš nāk. Pat kūkas gabaliņu par Tevi apēdu. Sarkanais paklājs priekšnamā izrullēts. Pie sienas rotājas "welcome home". No tumbām tiek atskaņots:

While collecting the stars, I connected the dots
I don’t know who I am, but now I know who I’m not
I’m just a curious speck that got caught up in orbit,
Like a magnet it beckoned my metals toward it,

Make my messes matter
Make this chaos count
Let every little fracture in me
Shatter out loud