Vakar nākot mājās vēlā rudens vakarā, kad viss apklusis, ir tumšs un kapos redz degam sveču rindas.. attapos "šeit un tagad" brīdī. Vējš sacēla lapu virpuli ap mani sak' "Apstājies. Skaties!". Apstājos. Pasmaidīju un pateicos par bezgalības maigo glāstu.
Liekas, nu kas tur tik īpašs.. Bet to jau nevar izstāstīt.
Un tie mirkļi ir tik īsi.
I.Ziedonim vienmēr ir bijusi taisnība.
Bet tas ir Viss.
Tas lielais Viss.
Liekas, nu kas tur tik īpašs.. Bet to jau nevar izstāstīt.
Un tie mirkļi ir tik īsi.
I.Ziedonim vienmēr ir bijusi taisnība.
Bet tas ir Viss.
Tas lielais Viss.
What the fuck you were thinking?