Kādā siltā  un īpaši vasarīgā Septembra dienā, viņš ņēma un nogura no dzīves. No sevis. Atvēlēja sev daudz laika, lai apdomātos. Maiji piepalīdzēja. ETZNAB dienā enerģija nošķeļ visu lieko mūsu apziņā, atbrīvo no ilūzijām. Tikai izjūtas ir pavisam skaudras un visai melnbaltas. Šajā dienā nav iespējams melot ne sev, ne citiem, jo meli ātri tiek atmaskoti. Diena var būt skarba, bet caur sāpēm tiek nodalīts neatbilstošais. ETZNAB nepazīst žēluma, kad tiek skarti subjektīvās taisnības pamatprincipi.

Tikai tāda neliela nianse kā grūtības saklausīt, kas ir ego piedāvātie risinājumi un kas ir dvēseles sāpīgais čuksts. Jautājumi par to, kam ir ''jānomirst''. Un, ka pašam sanāks ''nomirt'' jebkurā gadījumā.