Vecie labie (?) laiki - jau 7 darbā.
Kas par klusumu un mieru... Om.

Filozofēju pie sevis par tēmu "nevar aizbēgt no sevis".
Nu nevar gan, ja visa pamatā ir spoguļošanās. Ja kolektīvs besij, priekšnieks besij, kaimiņi besij, grupa ar ko kopā atrodies ceļojumā besij, vietējā veikala pārdevēja besij, sētnieks besij, tamborēšanas pulcija biedri besij. Tad reāli, draudziņ, Tu pats sev riktīgi besij.
Kamēr neiemācīsies būt mīlošās, cieņpilnās attiecībās ar sevi, jebkur, kur iesi satiksi "besij". Un galvā čukstus iedziedāsies Adele "Hellou..It's me".

Te tak ir tāds ego iesprostots kaut kādā jērādiņā!
Izcili sarkastiska diena.

- tu tak zini, ka biļetes var uzrādīt telefonā?
- Penzonārs un drošība.
- Tā tu kokus mīli?
- Jā, un grāmatas, nevis kindler or what not. Ak jā, man bija ZPD par papīra patēriņu un tā izšķērdību. Turpinu bruģēt ceļu uz tumsas valstību un savu pimpausību.
- ..glad to help.
- That's what friends are for. To stab you in the front, not back.

Ārā ir silts un spiedīgs! Mikra šoferis ir kaut ko saspiedis sev galvas rajonā. Tieši zem sēdekļa ir radiators. Man tūlīt būs kraukšķīgi stilbiņi. Žēl, ka sinepes nav līdzi.