Honestly, bija diezgan labi klusumā.
Tur vajadzētu palikt.

Luke Skywalker: Aizver acis. Elpo. Vienkārši elpo. Pastiepies pretī ar savām sajūtām. Ko Tu redzi?

Rey: Gaismu. Tumsu. Līdzsvaru.

Luke Skywalker: Tas ir kas daudz vairāk. Ko Tu redzi?

Rey: Salu. Dzīvību. Nāvi un trūdus, kas baro jaunu dzīvību. Siltumu. Aukstumu. Mieru. Vardarbību.

Luke Skywalker: Un pa vidu tam visam?

Rey: Līdzsvars un enerģija. Spēks.

Luke Skywalker: Un kas ir Tevī?

Rey: Manī ir tieši tāds pats Spēks.


"Mēs uzvarēsim karā tikai tad, kad pārstāsim cīnīties pret to, ko ienīstam, bet gan par to, ko mīlam! "


Rey: Manī visu laiku kaut kas ir bijis, bet tagad tas ir atmodies un man ir vajadzīga palīdzība. Es nezinu, kas tas ir un ko ar to darīt.

Luke Skywalker: Tev vajadzīgs skolotājs. 


Yoda: Tas ko esi iemācījies , Tev ir jādod tālāk. Gudrība, spēks, gaisma..arī vājums, sāpes un neveiksmes. Labākais dzīves skolotājs ir kļūdas.  

Yoda: Skolotājam ir jāsaprot, ka mācekļi ir šeit, lai mūs pāraugtu spējās. 


Ja kaut ko vēlies pazudināt ar dusmām, tas neizdosies. Tas turpinās vienmēr būt Tevī un vajāt. 

Šķaudu šodien un daudz. Otrā dzimšanas diena tuvojas.
Vājums.

Ja jau Zvaigžņu kari, tad Zvaigžņu kari šodien.

Atceros savu neizpratni kāpēc asaras birst klausoties Yodas vārdos vai Skywalkera mācībās.

Klausies un skumsti par to, ko amnēzija ar vārdu reinkarnācija ir likusi aizmirst. Tu zini - ka ir, bet esi tizls un netiec tam klāt, jo ego un prāts, kas ir vajadzīgi dzīvei šeit.
Skumjas par "mājām".