"Es netiku gudrs, kāpēc cilvēki grib redzēt uz ekrāna tieši tādu pieredzi, kas reālajā dzīvē padarītu viņus trakus aiz izmisuma. Vai mākslai nevajadzēja būt glābiņam, smiekliem, mierinājumam, sajūsmai? Nē, teica Konija, konfrontācija ved pie izpratnes. Tikai konfrontējoties ar vissmagākajām dzīves traumām, ir iespējams tās izprast un pārvarēt, un mēs atkal devāmies skatīties kādu lugu par to, ko viens cilvēks spēj nodarīt otram."