Šī nakts nomurgota. Beigās man piegriezās baidīties un monstram ieskatījos acīs, kliedzot pretī tikpat nelabā rīklē ar vēl izvalbītāku seju. Jo sapratu, šis nav un nevar būt pa īstam. Tās ir manis izaudzētas bailes fiziskā veidolā. Kas gan, nezinu kāda mārutka pēc, esot atgādinājušas manu visu mīļo, mirušo vecmāmiņu, ja labi ieskatās.
Un braukts ar mašīnu. Atkal. Un es zinu, kas notiek vēlāk, kad sapņos braukts ar mašīnu.

Vai es pareizi dzirdu? Blakus korpusa EHR 5cu dziesmu repītā beidzot kaut kas baudāms skan, kā piemēram Sade.

Pie šādiem sīkumiem tokenīt var šķist, ka dzīve iet uz augšu.

Censored.

Šodien bija jāaizliedz strādāt ar likumu. Jo tālāk, jo dziļāk sūdos.
-----------
Satikāmies uz kāpnēm. Starp "labrīt".
-----------
Tikko nošķaudījos un atdzīvināju kolektīvu smieklos.
Aizmirsos. No sirds.

Jā, es izlēmu brīvdienas pavadīt ar sevi, so sue me. Un par to man lūk ir jājūtas dirsaini tagad. No, no un vēlreiz no.

Bet runājot par ūdensvīra laikmetu, laikam nav jābrīnās, ka uz ielas ieraugu 50+ onku eminema paskatā ar skrituļdēli pie kājām. Tāpat jāsāk pierast pie tiem uzvalkos tērptajiem, cirkulējot uz elektriskajiem skūteriem.
Vispār reāls Džetsonu pasākums tuvojas.
Ja man būs suns to sauks Astro.
Kaķis Neo jau ir.