Fantastiķa no rīta dzirdēt dzērves kliedzam. Tas kliedziens ir .. Elektronisks. Liekas, ka metālputns lido. Vai pterodaktils.

Garāmejošs, dusmīgs negaiss un zibeņi tālumā, nepatraucēja vakardienas copi.
Viens no maniem meditatīvajiem procesiem.

Piepildīju sapnīti un parotaļājos ar bērnu loku, gaiseni un skārda bundžu.

Ik vakara ēšana un terases saulrietā.

Arī mēness aptumsumu viņnakt noķērām, mākoņu aizsegam paklīstot.

Piču paču pirtiņā. Tur smaržo. Tur šķiet, ka ne tikai ķermenis mazgājas, bet arī dvēsele. Pat neiekurinātā. Vienkārši iet noziepēties pēc tveicīgas dienas vai nakts.

Rīt atkal uzsāksies garas un satriecošas attiecības ar kondicionieri. Jau plānā ir pavisam agri tās uzsākt un nebeigt pat līdz vēlam vakaram.
Lūk tik ļoti uz darbiņu gribas.

Mājās priekš īsiem romāniem ir ventilators. Pat izdevās sacopēt vēl kādu tajos pustukšajos veikalos.

Pasaules gals IR iestājies un mēs šobrīd cepamies ellē.

Tās šausmas, kad visi izdomā vakarā ieiet aukstā dušā un pār tevi sāk tecēt silts, karsts, nē silts, atkal karsts ūdens.

Istabas stūrī liels matu fēns, kam jāstaigā pusaplī līdzi.