Pēkšņi seja sāka svilt. Jācer, ka nebūs tās nosalušās pēdas un rītausmas sagaidīšana atstājusi iespaidu uz veselību.

Kaķis priecīgs sagaidīja mājās. Samīlējāmies uz nebēdu.
Tā brīvā pirmdiena ir fenomenāli svētīga. ( domāju vilkt ārā no skapja jāgeri vai nē)
Pamatīgs lietus atceļā un joprojām. Zeme šodien saņēmusi tik ilgi gaidīto un vajadzīgo veldzi.

Cepām viens otram māršmelovus un lipinājām zarnas ciet. Ap diviem naktī sapratām, ka ugunskurs pa ''īsu''. Turpat esošās vecās šūpoles tika nojauktas un iemestas ugunī.
Bija prieks satikt savu vecāko māsīcu. Vērsiskā kompānijā tas rīts pie kvēloša ugunskura arī tika sagaidīts. Smējāmies kā kādreiz.

Kaut kādas pārdomas piemeklējušas gan, jo nevaru saprast vai tik kāda pieviltās ekspektācijas neizlīda uz āru.
Bet ne man par šo uzņemties vainu.
Noteikti nē. Cenšos.
Vismaz.