Mājās visas mušas, zirnekļi un pārējie kukaiņveidīgie tiek izķerti un apēsti.
Protams, medīšanas process sagādā galvassāpes man.
Tas bija puķpods, tā bija mana seja, tie bija aizkari, tā bija mana seja again, tās bija manas brokastu pārslas, tas bija vecmāmiņas porcelāns..

"Tavs matracis Dormeo Tevi atradīs, aiz datu regulas Tu velti slēpies.." @JānisTaurēns

Pēc tam, kad kolēģes nopriecājās, ka vismaz no šī tiks vaļā.

Stumju zemenes aiz vaigiem un kaucu pie sevis, ka jāatsakās no visādām izklaidēm.
Piemēram, jaunajā plauktā grāmatas salikt, vispirms demonstratīvi apčubinot un notraušot putekļus no tām.
Vai arī , kad vēl tā ir gribējies būt mājas un mācīties, kad ārā solās +26.
Tā vietā kondicionētas telpas, zobārstnieciskas skaņas un pretīga radio stacija.

Manā galā visi notinušies, līdz ar to pazūd pretīgā radio stacija un iestājas klusums. Omm..
Kreisais spārns atnes un ielej šampānieša paliekas. Sak, svini savu vēlo piektdienu darbā. Šitas var palīdzēt ātrāk galus savilkt. (diezvai)

Es piektdienas vakarā gribu pastrādāt. Kāpēc šādas frāzes cilvēkiem ir tik grūti uztveramas?
Man ir savs lidzpaņemtais rosols, kas slīd lejā mādziņā ar šampānieša palīdzību.
Klusumu šķeļ aparātu rūkoņa un valda darbaholiska dille.

Uzpeld drāma un viss ko Tu gribi ir noskūpstīt kādu līdz nāvei. Ja vajadzīgs.

Viss. +/- izkārtoju sev brīvdienas, kurās nestrādāt. Dodos apbalvot sevi ar jaunā plaukta uzpildi.

Arlabvakar.

Kolēģis aizvadīja mani mājup ar saucieniem "lai viņi visi iet d..."

Iemetu sevi vannā. Plaukts un grāmatas rīt saldajā.
Bet tagad sengrieķu slaktūzis, reipistrī un Korfu spešal lemon atvestais drinks.

Notvēru burvīgu saulrietu traucoties pāri tiltam. Vakars šodien patiesi dievīgs.