Sapūsta mugura, joptvai. Žāvāties ir painful.

Mans iekšējais, spalvainais vīrietis atkal ar mani grib runāt.
Sapūsta mugura un hormoni totāli palīdz tam pamosties.
Īgns latvietis no agra rīta Korfu lidostā.
Zirgu smērē mājās tā arī neatceļoja.

Atbraucot, konstatēju, ka kaķis ir grieķis. Mežonīgi patīk olīvu kauliņi. Rotaļājas kā ar baldriāni.
Un kā ozols sazaļojis! Kāpj pa virtuves logu iekšā. Un ceriņu smarža guļamistabā ieplūst.
Un velns pār stenderi kāda mums pašiem skaista pludmale un jūras krasts.


Ceļot ir vērts, kaut šitā dēļ vien. Atgūt acu gaišumu.
Noskūt to spalvaino "vīrieti".

Beidzot pieslēdzos hokejam. Izlases paskats nebija daudzsološs, bet nu laikam jau interesants hokejs skatāms.
Būtu gan lielāki apgriezieni un nebūtu sūdaina pašsajūta, paklausītos jau šovakar grieķu mitoloģiju. Bet neizdodas aklimatizēties tik ātri.
Bez tam, noplīsu vienkārši, ha.

Almirāls + B vitamīns. Pretsāpju, iekaisuma kokteilis.
Atkal jūtos kā tā vecā magnolija, ko redzēju Kerkirā. Nokarājusies koka miza, saknes, kūstoša paskata, nu gluži kā Salvadora Dalī glezna mīkstie pulksteņi.