10min meditācija agrā rīta stundā. Putni čivina. Nu pat iestādītā Magnolija pie upes zied. Vārgi, bet zied.
Albīna pīle ienirst un meklē brokastis.
Nolijis lietus un gaiss atspirdzinošs.
Tiltu ieskāvusi neliela migla.

"Tāpat kā ikviens, es ilgojos būt mājās tur, kur patlaban atrodos."
/Maja Andželo/

Un tagad es beidzot pat varētu pagulēt.

Baidos no rītdienas patiesībā.
Bet tas nav nekas, ko es varētu ietekmēt. Tas ir kaut kas, kas vienkārši ir jāpaveic, lai process virzītos uz priekšu.
Jācer, ka taisīt biopsijas nav šī gada trends.
Un svilpošana nepalīdz. Pat sakot sev visus ''tā ir, pieņem to, utt''.

Man nah nevajag nekādas sakuras. Izeju cauri dārziem un pašiem savas ziedošas plūmes un viss cits.

Uzāvu savas sarkanās kedas un dejoju cauri balto ziedu alejai.
Un cik ļoti tas Bentley te neiederas, kas lēni paripo garām.