“It kā nepietiktu, ka cilvēks ir nepieklājīgi skaists un dara prātam neaptveramas lietas, viņš turklāt to nemaz nepamana! Ja viņš celtu degunu gaisā, lielītos ar savu pārākumu, tad viņu, goda vārds, būtu vieglāk paciest.”

Heh. Šis izraisa smīnu. Jā, un varbūt pat tā.

Cik noprotu, tas nāk no grāmatas "Nams, kurā.." jāteic daudz būs paskrējis garām. Un tomēr, labi, ka ir citi lasītāji, ar citādākiem makšķerkātiem un vizuļiem galos.

Aizbraucu pie vecīšiem. Saostījos dabu. Joprojām miera osta. Saldsērīgi gan.

Nesatikāmies. Tas paliek citai reizei. Jācer, ka ne atkal uz kārtējiem 8 gadiem.


Kaķis pilnīgi sajucis prātā. Jāteic, ka tiešām tie dzīvnieki savādi uzvedas. Ta zaķis ciemā apdullis nomaldās, ta stirna dienas vidū metas riteņos, atpakaļ ceļā atkal, mašīnām šaudoties, vēl viena stāv pie ceļa feeling not bothered.