Kā pie baltas lapas apsēžos un vārdi kā nenāk, tā nenāk pie manis. Bet rakstīt tad gribas.
Bija doma piecelties agrāk. Pulkstenis skrien.
Labprātāk paliktu uz vietas, saritinātos kā kaķis pie loga uz palodzes un klausītos kā pakšķ lietus. Iemigtu. Pieceltos. Un atkal iemigtu.