Kārtējais pārgājiens kontā. Pagaidām 12,13km ir robeža, kad manas kājas jau atsakās. Nezinu vai apavi pie vainas vai fizioloģija, jo par kaut kādu tulznu rašanos es nevaru sūdzēties. Ir tikai nogurušas un sāpošas pēdas kādā mirklī.
Pieveicām pusi maršruta. Otru pusi pavadījām laiskojoties Lapmežciema pludmalē. Kas saules starus tvēra, kas izmantoja arī brīvdabas spa labumus - jūras ūdeni, lai atvieglotu pēdiņas.
Kad jau devāmies prom, redzējām visa maršruta pievarētājus tešamies uz vilcienu. Jā, tas vairs nebūtu bijis pa spēkam.
Laikam kompānija esam iegājuši garšā. Feini pavadam svētdienas un plānojam piemeklēt apavus, nakošgad doties BK un censties nenomirt. Way too over top, I know.

Jau izmērcējos sāls vannā un paspēju uz skaistu saulrietu no virtuves. Crying my guts out vienīgi par to, ka nav piemērota objektīva, lai to iemūžinātu.

Mans nabaga kaķis sāk meklēties, laikam. Toņkārtas reizēm kļūst neizturamas. Meklē piekto stūri.
Oh well. Rīt atgriežamies direktā kustībā un mostamies jaunā mēnesī. Tātad go, go , go!