Negribu celties. Miegs nāk. Nav vēlēšanās piedalīties dzīvē.

Ak jā, vakar redzēju divus kāšus. Skaisti.
Un prieks par olu ērgļu ligzdā.

Jā, meklēju prieku mazajās norisēs.

Jau otro dienu pēc kārtas, ceļā uz darbu , same time kāši pār mani lido.
Kā pēc pulksteņa.

Un jā. Ir tādas darba dienas, kad darba vieta kalpo par miera ostu, drošības salu, ar visiem tās izrietošajiem mēsliem. Jo tie ir pazīstami, tie vairs neskar dziļi, bet jau atlec kā pin pong bumbas no tevis. Pasmaidīt tik var.

Diena skaista. Auksta, bet skaista.

Kaķis jūt.
Atnācu mājās. Appetītes nav, toties miegs nāk.
Atnāca pabūt blakus. Redzu, ka īsti šim miegs nenāk. Pagaidīs, kamēr aizmiegu. Jo roku paturēt viņš nevar.

Tā apjausma, kas skārusi mani, pamatīgi ir nomākusi. Bet process ir aizsācies un spirināties pretī ir diezgan veltīgi.

" are you ready to leave old emotional baggage behind the door and give a room to newself?"