Šodien paliku mājās ar visu savu ''muciņu''. Tā sajūta nav pametusi, ja nu vien ievilkusi dziļākā dibenā. Tualetes rullis jau pusē, jo normālās salvetes izbeidzās. Ķēros tomēr pie aknu killera medikamentiem. Tējas vien un propiliss degunā šito ārā neiznīdēs.

Ļoti daudz kur šonedēļ gribējās pabūt. Pats darbs rādījās pamazāk, bet kas tev deva. Savas iespējas būs jānodod citiem.

Šitas saucās pabraukājos ar sub transportu. Kamēr -25 varēju vilkties kājām uz darbu, es jutos labāk par visiem, kas tobrīd tupēja mājās saķēruši kaut ko. Piespiedu kārtā te ar trim dažādiem maršrutiem parullēju un še tev. pilnīgs perēklis.

Un tagad arī tukšā nedēļa bez bērniem uz ielām netiks izbaudīta!

Plusi tik vien kā izdevās vismaz nokārtot darīšanas ar muitu (kas fcuk the what ) un saņemt paciņu, jo ha, esmu uz vietas.
Un pie reizes atjaunot savu apzinātības blogu ierakstot jaunas vēsmas. Jādomā, ka atradīsies vēl kāds labs raksts, a to mēnesis jau pusē, bet blogā zirnekļu tīkli iemetušies.