Cilvēkiem jau neinteresē klausīties par sevi, ja tas nenotiek ar nosacījumu, ka tikai labu un slavināšanu. Par saviem iebūvētajiem gļukiem i ne dzirdēt negrib. Nesaprotot, ka tur jau arī lielākais potenciāls slēpjas tos atstrādājot. Prieks un vieglums par būšanu, nevis mūžīgie centieni tapt par kaut ko.
Un protams arī tas, ka vairākumu jau paši zinām. Liekas, ka klausies skaļākā atkārtojumā. "pati/pats liela/s un gudrs/s “

Prognozes interesē. Vai man būs.. Vai man šitas. Nav jēgas neko prognozēt, ja dzīvo ar saviem gļukiem. Tad vienīgā prognoze var būt - būs tāpat, ja ne vēl sliktāk, nomācošāk utt.

Tak nepienākas nekas bez smaga darba. Un nejau pie kases aparāta vai konveijera. Ar sevi jāstrādā. No iekšas un āru.
Lai izdodas!

EHR pēcpusdienās atskaņo dziesmas, kas skanēja manos 13,14

Kāpēc šī radio frekvence? Jo blakus telpa tā izvēlējusies.
Reizēm aizbēgu "uz austiņām".

Tie iemesli kāpēc neapmeklēt nodarbības. Bet vismaz tā iespēja piedalīties virtuāli.

Tajos lielajos mīnusos kaut kā šķita drošāk. Tagad tāds silts, var iet bez kapuces un uzreiz liekas, ka esi vīrusu uzņēmīgāks.