Nestandarts
11 Februāris 2018 @ 00:14
Survival is a Victory.  
Viena nominācija noskatīta - Dunkirk
Karš vienmēr aktuāla tēma, ko uzlūkot ar bijību , un tīri aiz cieņas, kādu nosaukt par sūdainu - nevari.


 
 
Nestandarts
11 Februāris 2018 @ 11:46
Liktenīgais cilvēks?  
'' Maris Siliņš spriež , ka tas ir kodols, kas paliek nemainīgs un saista abus arī pēc tam, kad viņi ir diezgan nopietni mainījušies. Tā ir kaut kāda daļa nemainīgā, kas saglabājas arī transformācijas rezultātā, un tas, tad arī ir kaut kas ārpus tā, ko varam apzināties. Lai kas tas arī būtu, tas nav īsti vārdos nosaucams un turpina darboties arī tad, kad cilvēki ir bijuši gana tālu prom viens no otra, un savelk viņus atkal kopā, jo ir abos, un tas ir sajūtams. Visticamāk tas ir kaut kas dziļi cilvēcīgs, ārpus seksuālā, jo, kamēr vēlme atkal būt kopā ir saistīta ar kaisli un seksualitāti, tas tomēr ir dziņu jautājums. Lai gan sekss attiecībās ir svarīgs, tomēr ar gadiem cilvēki saprot, ka sekss nav laimes atslēdziņa , ka attiecībām ir pavisam cits pamats, kam pateicoties cilvēki ir kopā.
Cilvēks ar laiku iemācās saprast kaut ko vairāk , nevis tikai ļauties kaislībām. Taču tam vajag laiku. Un kā atzīts Guna Jakovela, katram savs ceļš ejams. Cilvēki satiekas kaut kādā konkrētā brīdī, un tajā mirklī viņi uzsāk kopēju ceļu. Noiet, nākamajā punktā, un tajā jau var būt pilnīgi citas vajadzības, jo iepriekšējās jau ir izdzīvotas . Ir labs teiciens: '' Kad esmu šeit, es gribu tur, un kad nokļūstu tur, tas kļūst par šeit, un es atkal gribu tur. '' Tā ir tā attīstība, kas katram pašam jāpiedzīvo, un tas ir stāsts par kodolu, kas atkal liek būt kopā. Otro reizi. '' / ''Annas psiholoģija'' 2017. decembris / Īstā otrā iespēja ir tad, kad cilvēks ir izdzīvojis šķiršanos, piedzimis no jauna un ir gatavs atkal tikties.
 
 
Nestandarts
11 Februāris 2018 @ 12:23
Dažādi apziņas līmeņi  
'' Es teiktu, ka sievietei, kura jūt, ka viņas vīrietis šajā enerģijas apjomā un apziņas līmeņa attīstībā netur viņai līdzi, vienkārši jāliek viņu mierā - ja gribi iet uz kino, ej uz kino! Un nedusmojies, ka vīrietis grib palikt mājās uz dīvāna! Te jāpiebilst, ka lai liktu otru mierā, ir vajadzīga jau minētā pašpietiekamība. Un tās šodienas sievietēm visbiežāk trūkst. Bet, jo vairāk partnerim liksiet mieru, orientējoties pašas uz sevi, jo vairāk viņu, gluži nemanot, tuvināsim savam līmenim. Protams, pastāv iespēja, ka otrs tomēr neattīstīsies un pārim nāksies šķirties, bet tā mūsdienās nav liela bēda. Galvenais, lai caur šo šķiršanos, cilvēki iegūtu to, kādēļ viņi to dara.
Ja šķiršanos kūrē emocijas un ego, tas ir nepareizi, bet, ja cilvēki atrodas dažādos līmeņos un viņu attiecības izjūk tāpēc, ka katrs aizgājis savā virzienā, iespējams, viņi ir realizējuši to, kāpēc vispār ir bijuši kopā. ''

/ ''Sievietes Maģija'' 2017. /
 
 
Nestandarts
11 Februāris 2018 @ 12:34
don't you dare even tell!  
Atcerējos, ka Ziemas Olimpiskās notiek. Ieslēdzu tv, lai pačekotu whats up. Kāds cits uzsēdās uz āķa. Pie tam snowborda.
Tagad nedrīkst iet istabā un kaitināt ar to, ka tas ir atkārtojums un es zinu Zelta īpašnieku.
 
 
Nestandarts
11 Februāris 2018 @ 12:55
Iedvesmai  
''Negribu pārspīlēt, bet tieši tur skaudri sajutu: ja tevi neapmierina šī situācija, neviens cits nevar tevi no tās izraut, tikai pati. Tā ir situācija, kas māca, ka pati esi gan šā ceļojuma, gan savas dzīves veidotāja. Ir vienkārši jāpieceļas, jāatver durvis un jāiziet laukā, kur notiek dzīve.

Pēc kāpiena kalnā atguvu pārliecību par saviem spēkiem, un to, ka varu izdarīt arī ko tādu, kam iepriekš teicu - nemūžam.
Ir vērts dažkārt sevi pamocīt, lai piedzīvotu ko tik skaistu. ''

/ Inita Sila, ''Annas psiholoģija'' 2017. decembris/
 
 
Nestandarts
11 Februāris 2018 @ 13:27
Ēriks Stendzenieks  
'' Manās acīs sieviete ar labu humora izjūtu ir daudz seksīgāka nekā sieviete ar garām kājām un nemitīgi izbrīnā pavērtu muti.''

- Psihoterapeiti mums ir teikuši, ka par seksu tagad daudz runā, bet maz nodarbojas. Ir pāri, kam sekss ir reizi divos gados, un viņi no tā necieš. Kā tev šķiet, varbūt baudu centrs ir novirzījies citur?

'' Es neteiktu, ka baudu centrs ir novirzījies. Novirzās aktualitāte, jo cilvēkam katrā dzīves posmā ir aktuāls kaut kas cits. [..] Ir normāli, ka gadiem ejot, mīlestība un kaisle mainās. No seksa aiz palmas birojā tā pārvirzās uz rokas turēšanu jūras krastā. Manuprāt, lēmums dzīvesbiedram ziedot savu aknu vai nieri ir daudz augstāka seksuāla izpausme par kniebšanos naksnīgā trolejbusā.
Varbūt seksualitātes augstākā fāze tiek sasniegta tad, kad pietiek otram pieskarties vai iedurt elkoni ribās un viņš jau saprot, par ko ir runa. Vai arī - pietiek uzraut uzacis un tas jau ir tāds dialogs, kam agrāk vajadzēja pusstundu laika, lai saprastos.
Man attiecībās interesē tas, ko nevar iegūt ātri, mākslas vēsturnieki to sauc par patinu. Tu kaut ko vari radīt mākslīgi ar eļļu un lupatu, bet īstā patina ir tāda,  kuru nevari atdarināt. Neviens nezina, kā to saplaisājušo Monas Lizas gleznu atkal salīmēt kopā. Jo šādu plaisājumu var iegūt tikai ar laiku, mākslīgi radīt to nevar.

- Varbūt arī reklāmās parādīsies reiz nobriedušu cilvēku seksualitāte.


Reklāmai ir divi grēki. Tā ir vainīga jaunības un skaistuma kulta radīšanā. ( teksts par fotošopētiem cilvēkiem) Šiem tēliem piebalsoja Holivuda. Un vēlāk visa izklaides industrija.
Un rezultāts ir tāds, ka tagad, kad atļaujos reklāmā parādīt reālus cilvēkus, man prasa, kāpēc kadros ir neglīti personāži. Tad es atbildu: '' ko nozīmē - neglīti? Aizej un paskaties spogulī, kā cilvēks izskatās.''

 
 
Nestandarts
11 Februāris 2018 @ 20:14
''Stundu staigāt pa mežu''  
'' Viens, ko viņa man iemācīja, ka rīts - tas ir tāds apsolījums! Tas taču sola tev pilnīgi visu. Ronja lēkāja man pa gultu, badīja man ar purnu, it kā sakot - vecīt, pietiek gulēt, mēs esam pārlaiduši šo nakti un esam dzīvi! Redz, kur ir tā dzīves sula! Ko vēl vairāk vajag par to, ka esi dzīvs? Un to iemāca suns, kurš katru rītu ceļas super-labā garastāvoklī!''

''Kad tu no sevis vairs neko nedod un atrodies absolūtā komfortā, tu esi miris. Dzīve notiek tikmēr, kamēr tu kaut ko dari.''

/Artis Dzērve, ''Santa'' 2018.feb./