'' Mēs neredzam pasauli, kāda tā ir , bet gan tādu, kādi esam mēs. Ikviens no mums katru dienu iziet pasaulē un domā, ka tas, kā mēs pieredzam pasauli savā priekšā, ir patiesības pieredzēšana. Bet tā drīzāk ir mūsu augstprātība, kas pavīd, un mūsu noliegums, kas darbojas. Patiesību jebkurā situācijā iekrāso mūsu iekšējais vitrāžas logs, kas darbojas kā filtrs pasaulei. Un tieši tāpat kā tas stikls tur augšā uztver gaismu, to sašķeļot un iekrāsojot, arī ikviens uzskats, bailes, pieņēmums un aizspriedums, kuru nēsājam sevī, iekrāso mūsu tā brīža pieredzi. Mēs domājam, ka mēs skatām dzīvi ar tādām pašām acīm, ar kādām visi citi, bet tā nav. Tie ir meli, ar kuriem sevi apmuļķojam. Ikviens no mums raugās uz pasauli caur sava personīgā konteksta lēcām, kas veidojušās mūsu unikālās dzīves pieredzes rezultātā. Un tā kā nevienam uz šīs planētas nav bijusi tieši tāda pati pieredze, tad neviens uz šīs planētas nav arī tieši tāda pati konkrētas situācijas pieredze. Tajā brīdī, kad tu to saproti, tavai dzīvei parādās pavisam cita jēga. ''

/Robins Šarma ''Svētais, Sērfotājs un firmas prezidente''/

Lai mainītos tava dzīve, ir jāmainās tev pašam. Un viens no labākajiem veidiem, kā to darīt, ir apzināties to vienkāršo faktu, ka mēs redzam pasauli nevis tādu, kāda tā ir, bet gan tādu, kādi esam mēs paši.

vienīgā atvaļinājumā izmantotā diena, un tā pati paiet priekš manis tādā skriešanā [ neskatoties uz divstundu starppauzēm].
No paša rīta noteipots. Tālā jau friziera apmeklējums. nesaproti kā var patikt. katru reizi tās man ir mocības. Nesen iekrāmēju sevī milzīgas pusdienas. Mēģinu atgūties ar kafiju, bet izskatās, ka ātrāk tas beigsies ar tualetes apmeklējumu.
Tālāk jau pēc nepilnas stundas atkal jāizbrauc uz ''izaugsmes ministriju''.

un nespēju noticēt, ka rīt jāstrādā.