'' Pēc kara dzīvot grūti, jo miera laikos neviens nevar izbēgt no cīņas ar pašu galveno cilvēka ienaidnieku - viņa paša tarakāniem. Karā tie pazūd, jo te ir pārāk daudz reālu briesmu un ienaidnieku, turpretī miera laikā tarakāni diendienā cenšas tevi iznīcināt. Nedrošība, novērtējuma trūkums, skaudība, naids, alkatība, iegribas, bailes, depresija, nespēja tikt galā ar neveiksmēm, vientulību, panākumiem, ar naudu vai tās trūkumu, ar saviem garastāvokļiem, citu cilvēku skatieniem un vērtējumiem.
Katram ir savs tarakānu komplekts, reizēm visai eksotisks. Vai nu cilvēks ir stiprāks par saviem tarakāniem, iemācās sadzīvot, pazīt tos, kontrolēt, vai arī tarakāni viņu tomēr piebeidz. Tāda ir atšķirība starp stipru un vāju cilvēku. Tikai stiprais tiks galā ar tarakāniem. Daži domā, ka tarakānus var iznīdēt ar ķīmiju, ar kaut kādiem antidepresantiem vai nervu zālēm, opiātiem un alkoholu, bet viņi maldās.
Citi raujas atpakaļ uz karu, lai nebūtu jācīnās ar saviem tarakāniem. Atceries, ka nekāda ķīmija, nekāds alkohols nepalīdzēs - tikai ar prāta spēku, ar prāta enerģiju var viņus apkarot, bet tas nav viegli, tāpēc centies neļaut izaugt saviem tarakāniem lieliem, centies tos iznīdēt saknē. ''