Tūkstoš dzīves izdzīvotas vienā,

Uz skatuves pavadīts mūžs,

Tautas dāvāta mīla un cieņa,

Dzīves piespēlēts brīdis rūgts.

Kam jātiecas augstu, pie zvaigznēm,

Var nākties sāpīgi krist,

Bet-kamēr vien sirdī deg kaisme,

Nekas velti nav noticis.

Laiki mainās un teātris arī-

Ne vienmēr viegli to pieņemt ir mums,

Bet darbs, kas no sirds tapis darīts,

Paliks tautas atmiņā noglabāts dārgums.

Tu liki mums raudāt un smieties,

Ledainai straumei pār kauliem plūst,

Par šiem mirkļiem tev pasacīt paldies

Katram skatītājam kluss pienākums.
/Nauris Gekišs 2016-08-28/