Sākot noticēt, gribam to vai nē, ir jāprot neskatīties pagātnē, neskaroties klāt,viss tad var būt savādāk - lai paliek, citādāk var nesanākt. Ir katram dots, tas var būt sūtīts sods, un tik daudz spēka lai to gāztu nost, nav jāzīmē, nav citiem jāspītē - ir jābūt tikai jābūt pašam sev.

I feel used. 1. Zemē nomesta sestdiena, 2. Turēšana uz trauksmes, kaut nekas nenotiek, vai notiks pilnīgi pēdējá brīdī.
Līdz ar to viss un visi ļoti zajebal.


Griezies kur gribi. Bēdīgi toņi, saburzītas personības, sejas. Skaistuma vairs neredzu.
Nekur.

Viss ir vnk reāls kļuvis..?
Kur manas brilles rozā toņos?