Atver acis un saulīte ripinās pa grīdu. Jāatver balkons un jāielaiž pavasaris istabā. Un ienāk. Ar visiem putniem un zaļo smaržu.
tikai tās sirēnas tālumā, tā sirēnas. jāpārdzīvo šis laiks.


ies žāvēt izmazgāto pāču uz balkona pie dūma.

skaisti zied ..

ir tāda sajūta, ka sajukšu prātā. Tāpēc man bija bail braukt. Kamēr neredzi, vari dzīvot kkādas ilūzijās.
izpildu elpošanas vingrinājums elementāri lai nekļūst fiziski slikti.
Pacietību, pozitīvas domas... viss būs labi, intuitīvi jūtu. tikai bezspēcība beidz nost .

Lai arī teicis Koelju, tomēr tik precīzi ietrāpīja sajūtās kādās maldos ..


''Lūpas vienmēr rotā smaids un pie rokas vienmēr ir kāds uzmundrinošs vārds. Izstāstīt otram savu vientulību nav iespējams, sevišķi, ja esi cilvēku pulkā. Vientulība stalti izslej galvu un saēd labāko, kas mīt mūsu dvēselēs. Saēd tāpēc, ka visu enerģiju tērējam, lai izskatītos laimīgi – bet sevi jau neapmānīsi. Un tā katru dienu saules gaismā rādām vienīgi rozes ziedu un rūpīgi apslējam dzelkšņaino kātu, kas mūs sadzeļ līdz asinīm.''


un no tā taču tā var nogurt. bezspēkā krist.

''Neviens neticētu, ja viņa mēģinātu kādam stāstīt, kas ar viņu notiek. Viņai apkārt ir vienkārši, gaiši cilvēki, bet viņa ir pilna ar tumsu. Viņa jūtas vainīga, ka netiek ar sevi galā.''

Man viss ir labi. es tikai bēdājos. katru dienu.