Tie brīži, kad nesaproti vai tiešám nav priekš Tevis, vai esi dzimis tizls vai...gribi, bet saproti, ka esi párāk sapists galvā un pa dzīvi, lai spētu kko izdarīt.
What the fuck you were thinking?
Invictus - 23. Janvāris 2016
Mēs esam maģija vai (un) zinātne (?)
23 Janvāris 2016 @ 11:40
I failed in snow
23 Janvāris 2016 @ 18:58
tik 'gudrs' ka dirst gribas pasűtīt
Tā vienkārši runākoties ar sevi var pie daudz kā skaidra nonākt.
Bet vispār šodien sevi dirst gribas pasùtīt un nemaz i sarunāties.
Bet vispār šodien sevi dirst gribas pasùtīt un nemaz i sarunāties.
23 Janvāris 2016 @ 19:14
''Savu ēnu mēs vienmēr pieredzam kā kaut ko ārēju. Un ar to kaislīgi cīnāmies. Patiesībā, jebkas, par ko cilvēks kaislīgi cīnās, ir saistīts ar viņa ēnu. Iespējams, tāpēc Jēzus mums šķiet tik miermīlīgs, lēnprātīgs, atturīgs, ka Viņš - atšķirībā no mums - ne ar ko necīnās. Viņš nevēlas uzvarēt, nevēlas pārspēt, nevēlas pierādīt. Un šīs mūsu kaislīgās cīņas paradokss ir tāds, ka beigu beigās mēs lielāko daļu savas enerģijas iztērējam tam, ko mēs negribam. Mēs nevēlamies būt tādi vai citādi, bet cīnāmies ar to citos vai pasaulē. Tā vietā, lai darītu kaut ko pie tā, kas mēs esam, mēs cīnāmies ar to, kas mēs nevēlamies būt. Noliegums un cīņa ar to, ko noliedzam, nav nekas cits kā pievēršanās un nodošanās tieši tam, ko noliedzam. Kaut kā noliegšana, kaislīga cīņa ar kaut ko ir skaidra un nepārprotama zīme, ka te slēpjas šī cilvēka problēma. Vai sabiedrības problēma. Vai kādas cilvēku grupas vai kopienas problēma.''
23 Janvāris 2016 @ 21:04
oskarotais maratons
Daru to, kas man sanāk vislabāk - dzeru alu un skatos bridge of the spies.
23 Janvāris 2016 @ 22:58
Solaris
''Mūsu personīgā necilvēcīgā nekrietnība, mūsu ākstība un negods, kas pieņēmis tuvāko veidolu. Īstenība, bet butaforija. Skaistums, kas rada vēlmi kliegt un bēgt, bet aizbēgt nevar, tikt vaļā no tā arī ne, var tikai sadzīvot, tikt galā pa savam. Vai arī padarīt sev galu."