Man šķiet, ka es pārvācos. Mans cibas laiks ir izdzīvots. Jūtu stangnācijas smaku, kas jau paliek nepanesama.
Vājuma mirklis? var jau būt. Tādi ir bijuši un pagājuši galu galā.
Kaut esmu no tiem, kam jāmācās palaist vaļā un neturēties tik cieši pie ierastā, drošā, visuzinupazīstu un katru kaktu apčurājis.

ķiršus lobu kā sēmes.

manā filmu vai grāmatu arsenālā nav absolūti nekā pozitīva, ko pieskaņot šai saulaini vasarīgajai dienai.
Ķiršu kauliņus spļaut pār balkona malu, bet lasīt par cilvēka eksistenciālisma jēgas meklējumiem, kas vienam 20. gs indivīdam asociējas ar nelabumu.

es gribētu saprast sevi, iekams nav par vēlu.

Es teicu, ka man riebjās radu būšana?
Skaisti ir tikai filmās. Un pat ne. Ta beidzot ari kino industrija ir atjēgusies un pauž realitāti pēdejā laikā.

es neatbalstu feikumu un darīšanu kaut ko pret savu gribu.
Man to nevajag un man tādus nevajag savās svinībās, un es ar to nenodarbojos.
Kas tieši nav skaidrs.

godavārds ievilkšos ar brokoli.

atzīmēties? Ķeksītim ievilkt? kam? kam par godu?
lai par mani mazāk runā? tāpat runās!

lai pie manis kāds atnāk kad man neviena nebūs??
Jau 4 vairāk gadus esmu ēna, kas mainīsies no tā, ka atzīmēšos kāzās?!