Nestandarts
21 Februāris 2015 @ 22:48
Lādogas ezera ūdens  
asinīs. promiļu veidā.

''Varbūt es biju pavadījis visu savu dzīvi sapņojot, varbūt tieši tā mēs pavadām visu savu dzīvi, līdz agri vai vēlu pienāk mirklis, kad pamostamies un ieraugām neko.''

''Varbūt patiesība ir apkaunojoši banāla - acīmredzot tik nenoturīga ir nozīme, ko cilvēks uz laiku piešķir kādai sejai, tik nedroši tā pielīp vaibstiem, kuri uz laiku palienē savas aprises cilvēku jūtīgajām cerībām.''

''Ja es tomēr mazliet noskumu, atkal ieraugot savas vecās liesmas, tas bija ne tikai tāpēc, ka tās pārsvērtušās pelnos, bet arī tāpēc, ka tās nodzisušas tik viegli. Tomēr es biju apdedzinājies, un , pat ja nespēju atcerēties sāpes, es atcerējos, ka reiz bija sāpējis.''


'' Varbūt arī viņa bija sapratusi, ka stāsts netiek uzdāināts, ka tas jāstāsta pašam un ka tu stāstu nezini, iekams tas nav izstāstīts. Ka iepriekš nekad nevari zināt, ko vai cik daudz tas nozīmē. Ka stāsts jāsta pa dienai, pa solim no vietas, vienalga, vai to stāsti vilcinoties vai apņēmīgi., paļāvīgi vai šaubu mākts.''